Par mums
Studenšu korporācija Imeria dibināta 1924.gada 19.novembrī Rīgā pie Latvijas Universitātes.
Statūti reģistrēti Rīgas Apgabaltiesā 1924.gada 19.novembrī.
Studenšu korporācija Imeria atjaunota 1990.gada 12.aprīlī pie Latvijas Universitātes. Statūti Tieslietu Ministrijā apstiprināti 1994.gada 18.maijā.
Imerias krāsas
Brūns
Tēvzemes Mīlestība |
Zils
Izglītība un Zinātne |
Zelts
Sievietes Pienākuma Apziņa |
---|
Imerias devīzes
Tautietei – zinātnei.
Viena par visām un visas par vienu.
Imerias misija
Apvienot mūža draudzībā un tradīcijās dažādu paaudžu bijušās un esošās studentes, veicināt un sniegt atbalstu imeriešu personības izaugsmei, mūžizglītībai, sasniegumiem darbā un zinātnē, ar izcilām personībām stiprinot Latvijas valsti.
Dibinātājas

Pilnā vārdā Vanda Emīlija Gūtiņa Aizkraukle – Ozols visu mūžu bijusi imeriešu vienotāja, ar augstu pienākuma apziņu un domu: ”Cik tu dosi s!k! Imeriai, tik arī saņemsi pretī”
Fil!dib! Vanda Aizkraukle pārcēlās uz Šveici, kur Cīrihē studēja un beidza medicīnas fakultāti, iegūstot sen kāroto Dr.med. grādu. Vēlāk viņa strādāja par ārsti Ofenbachā pie Frankfurtes, Vācijā, šūnu terapijas klīnikā, arī diētas un zinātnes laukā, jo Cīrihē viņa bija beigusi Birchera-Bennera slaveno Barības un dziedniecības skolu. Turklāt Dr.Aizkraukle ir mācījusies un pazinusi arī akupunktūru un garīgo ārstēšanu ar kosmisko enerģiju.
Lai arī studiju un darba gados bija ļoti aizņemta, Vandai vēl atlika laiks un sirds degsme ne tikai pievērsties jaunas korporācijas dibināšanai, bet arī turpināt par to interesēties un aktīvi piedalīties Imerias dzīvē.
CV
Dzimšanas dati
1987.gada 9.novembris (Jelgava) – 1994. gada 17.septembris (Tohsrivera)
Izglītība
1915.g.-1917.g Pēterburga, Gatcinskas meiteņu privātģimnāzija. · 1918.g. Tērbatas universitātes Medicīnas fakultāte · 1919.g. ārstniecības nodaļa Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātē. · 1920.-1926.g. zobārstniecības nodaļa LU
Amati s!k! Imeria
Pirmā prezidija sekretāre · Tiesas Komāna sastādītāja · Internās tiesas locekle · 1928.gadā kļūst par viena no flistru biedrības dibinātājam un ilggadīgu valdes locekli ·No 1930.gada Starptautiskās flistru savienības locekle

Vera Dālberga (Ceimere) – nedziedināmas slimības upuris. Viņa pēdējo dzīvības gadu pavadīja gultā, bet līdz pēdējam brīdim ar lielu interesi un mīlestību sekoja Imerias gaitām.
Fil!dib! Vera Ceimere-Dālbergs guldīta I Meža kapos, kur gadu no gada 18.novembrī imerietes nāk godināt viņas piemiņu.
CV
Dzimšanas dati
1902.gada 23.jūnijs (Rīga) – 1932.gada 3.jūlijs (Rīga)
Izglītība
1921. g. – M. Bekker neoģimnāzija · 1922./1923. m.g. un 1923./24. m.g. – I sem. brīvklausītāja LU filoloģijas-filozofjas fakultātes romāņu-germāņu nodaļā · 1924.g. 21.01 uzņemta studējošo skaitā LU filoloģijas-filozofjas fakultātes romāņu-germāņu nodaļā
Amati s!k! Imeria
31.10.1924.gads – pirmais literārais maģistrs · 1925. gada 7.maijā tiek ievēlēta par literārās komisijas locekli · 1925.gada 22. IX – zinātniski literārās komisijas priekšsēdes biedre · 1926. gada rudens semestrī – internās goda tiesas locekle


Karš pārtrauca mierīgo dzīves ritējumu. 1944.–1945.gadā ģimene bija spiesta doties bēgļu gaitās uz Kurzemi. Pēc kara Fil!dib! Veronika Embrika Ullis no 1945. līdz 1966.gadam strādāja Rīgas pilsētas 11.poliklīnikā un bērnu stomatoloģiskajā poliklīnikā.

„Fil!dib! Anna Kalniņa (konventā saukta par Aņu) visu mūžu turējusi sirsnīgu rūpi par Imeriu, bijusitai garīgs balsts un padomdevēja, neaizmirstama tām, ar kurām tai bijusi tuvāka saskare. Vienmērsasniedzama – ar domu, darbu un sirdi”

Milda Veiss ārēji vienmēr bija sakopta, mīlēja skaistas lietas. Visa viņas dzīve bija virzīta tā, lai piepildītu cilvēka sūtību – būt noderīgam sabiedrībai un celt savas tautas godu. Visu mūžu viņa bija devēja, un paliks mums atmiņā ar savu darbu, ar savu gara spēku. Daudziem viņa bija morālaisbalsts, gādīguma un krietnuma paraugs.
Fil!dib! Milda Kalniņa-Veisa dzimusi Krimuldas pagasta Kakaru mājās 1899.gada 13.janvārī kā Jāņa un Emīlijas Kalniņu meita četru bērnu ģimenē. Tēva brālis bijis profesors Eduards Kalniņš, Neiroloģijas katedras vadītājs Latvijas Universitātē. Fil!dib! Milda Kalniņa mācījās Pabažu pamatskolā, kur par skolotājiem strādāja viņas onkulis un tante, kuru ģimenē viņa tajā laikā arī dzīvoja. Pēc Pabažu pamatskolas pabeigšanas Milda Kalniņa turpināja mācības Beķeres ģimnāzijā Rīgā, bet tās pārtrauca 1.pasaules karš.
Kalniņu ģimene 1915.gadā pārcēlās uz dzīvi Ukrainā un apmetās pie tēva brāļa Eduarda Kalniņa. Ukrainā Fil!dib! Milda Kalniņa turpināja mācības Jekaterinoslavas guberņas Aleksandrovkas pilsētas sieviešu ģimnāzijā, ko pabeidza 1918.gadā.
1920.gadā Kalniņu ģimene atgriezās Rīgā un Fil!dib! Milda Kalniņa iestājas LU dabaszinātņu fakultātē. 1922.gadā Fil!dib! Milda Kalniņa nolēma mainīt studiju virzienu un pāriet uz Medicīnas fakultāti. Lai studētu, bija nepieciešami līdzekļi, tāpēc bija jāmeklē darbs. Tā kā bija grūtības to atrast, viņa nolēma pēc palīdzības doties pie paša Valsts prezidenta Jāņa Čakstes. Ar Čakstes kundzes palīdzību viņa iekārtojās darbā par mašīnrakstītāju Zemkopības ministrijā un tur dažādos amatos nostrādāja visus studiju gadus līdz 1929. gadam. Tur Fil!dib! Milda Kalniņa sastapa savu nākamo vīru – mērnieku Albertu Veisu. 1931.gada maijā salaulājās ar k! Lettonia com! Albertu Veisu. Jau no 1929.gada Fil!dib! M. Kalniņa-Veisa strādāja Pediatrijas katedrā par subasistenti pie profesora Gartjē un pēc dažiem gadiem kļuva par asistenti.Šo mierīgo, ar nākotnes nodomiem pilno dzīves plūdumu pārtrauca 1941. gada 14. jūnija nakts. Ģimene tika izšķirta un Fil!dib! M. Kalniņa-Veisa kopā ar 12 gadus veco audžudēlu Raimondu tika izsūtīta un nomitināta Tomskas apgabala Vasjuganas ciemā. Mazā meitiņa palika Rīgā pie radiem. Sākumā izsūtījumā Fil!dib! M. Kalniņai-Veisai nācās strādāt par medmāsu, tomēr izsūtījums piedāvāja arī neparastu izredzētību – iespēju posta un ciešanu apstākļos izmantot savas zināšanas, palīdzot gan bērniem, gan pieaugušajiem.
1956.gadā Fil!dib! M. Kalniņa-Veisa atgriezās dzimtenē. Pēc atgriešanās Rīgā no 1957. līdz 1969. gadam Fil!dib! M. Kalniņa-Veisa strādāja Republikāniskajā Bērnu klīniskajā slimnīcā zīdaiņu nodaļā. No 1976.-1977. gadam turpināja darbu Bērnu slimnīcā kā konsultante. Viņai bija divi iespieddarbi līdz 1940. gadam un viens 1959. gadā: “Kolibaciļu infekcijas zīdaiņu vecumā”.Pēc atgriešanās no Sibīrijas Fil!dib! M. Kalniņa-Veisa pulcināja savā mājā, Brīvzemnieka ielā 3 visas imerietes 13. janvārī un 11. maijā (savā dzimšanas un vārda dienā), kā arī 19. novembrī. Tad ciemiņus sagaidīja garš, bagātīgi klāts galds.
CV
Dzimšanas dati
1899.gada 13. janvāris – 1984.gada 23.augusts
Izglītība
1930.gadā absolvēta Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte
Amati s!k! Imeria
1925.g. Revīzijas komisijas locekle · 1927.g. – t/l sekr! · 1928.gada pavasara un rudens sem.- t/l sen! · 1930.gada pavasara un rudens sem. – S!P!K! t/l sen! · 1932.-1933.g. – F!S! Prezidija locekle · 1933.-1934.g. – F!S! Priekšsēdes vietniece · 1937.g. – F!S! valdes locekle · Ir krāsu māte fil! Valentīnai Vītols


Margrieta Krimberga. Referātā tika atspoguļota īsa korporācijas vēsture un tika secināts, ka korporācijas plaukšanas iemesli meklējami galvenokārt organizācijas veidā kā tādā un pa daļai arī mērķos, kādus korporācija sev nosprauž. Fil!dib!



