Par mums

Studenšu korporācija Imeria dibināta 1924.gada 19.novembrī Rīgā pie Latvijas Universitātes.

Statūti reģistrēti Rīgas Apgabaltiesā 1924.gada 19.novembrī.

Studenšu korporācija Imeria atjaunota 1990.gada 12.aprīlī pie Latvijas Universitātes. Statūti Tieslietu Ministrijā apstiprināti 1994.gada 18.maijā.

Imerias krāsas

Brūns

Tēvzemes Mīlestība

 Zils

Izglītība un Zinātne

 Zelts

Sievietes Pienākuma Apziņa

Imerias devīzes

Tautietei – zinātnei.

Viena par visām un visas par vienu.

Imerias misija

Apvienot mūža draudzībā un tradīcijās dažādu paaudžu bijušās un esošās studentes, veicināt un sniegt atbalstu imeriešu personības izaugsmei, mūžizglītībai, sasniegumiem darbā un zinātnē, ar izcilām personībām stiprinot Latvijas valsti.

Dibinātājas

Vanda Gūtiņa Ozola Aizkraukle

Pilnā vārdā Vanda Emīlija Gūtiņa Aizkraukle – Ozols  visu mūžu bijusi imeriešu vienotāja, ar augstu pienākuma apziņu un domu: ”Cik tu dosi s!k! Imeriai, tik arī saņemsi pretī”

Fil!dib! Vanda Aizkraukle Ozols ir  tā, kas par Imerias goda flistri 1924.gada 3.decembrī uzaicināja rakstnieci Annu Brigaderi. Viņa arī turpmāk bijusi kā saite starp rakstnieci un konventu.
1926.gada 28.janvārī Vanda konventā lasīja referātu „Kārlis Skalbe”, ko koreferēja fil!dib! Veronika Embrika-Ullis.
Strādāja Kārļa Barona Zobārstniecības institūtā par asistenti, kur saņemto algu dalīja uz pusēm ar savu sirdsdraudzeni, arī imerieti, fill! dib! Olgu Rozi.
Pēc kāda laika uzsāka plašu privātpraksi Kr.Barona ielā 37. 1929.gadā tika uzaicināta Rīgas pilsētas 1. slimnīcā strādāt par zobārstniecības nodaļas vadītāju. Savā profesijā specializējusies Berlīnē žokļu ķirurģijā pie prof. Vasermaņa, Vīnē žokļu plastiskās operācijās un transplantoloģijā.
1944.gadā Fil!dib! V. Aizkraukle-Ozols devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur strādāja Eslingenas bēgļu nometnē kā zobārste. Kopā ar prof. Apini, dr. Dargevicu un dr. Purviņu bijusi Latvijas ārstu un zobārstu apvienības dibinātāja. Strādāja par zobārsti IRO dienestā kā zobārstniecības nodaļas vadītāja virsnieka pakāpē. Pavadīja izceļotāju – Jaunās pasaules pilsoņu kuģus uz ASV, 6 reizes šķērsojot Atlantijas okeānu.
Uzsākot dzīvi ASV, mācījās specializētās literatūras un runas zinātnes koledžā (Lycoming). Beidza laboratorijas kursus.

Fil!dib! Vanda Aizkraukle pārcēlās uz Šveici, kur Cīrihē studēja un beidza medicīnas fakultāti, iegūstot sen kāroto Dr.med. grādu. Vēlāk viņa strādāja par ārsti Ofenbachā pie Frankfurtes, Vācijā, šūnu terapijas klīnikā, arī diētas un zinātnes laukā, jo Cīrihē viņa bija beigusi Birchera-Bennera slaveno Barības un dziedniecības skolu. Turklāt Dr.Aizkraukle ir mācījusies un pazinusi arī akupunktūru un garīgo ārstēšanu ar kosmisko enerģiju.

Gadiem ejot, Vandai pakāpeniski zuda redze, bet viņa cīnījās pret savu likteni, nesabruka un meklēja citus ceļus kā piepildīt savu dzīvi: sāka klausīties lenšu ierakstus un ierunāja tos pati, interesējās par „lielo” politiku un par jauniem sasniegumiem un notikumiem Latvijā. Vēstuļu vietā pastnieks viņai nesa lentes.
Fil!dib! Vanda Aizkraukle-Ozols pārdzīvoja pārējās dibinātājas. Viņa bija garā stipra, neatlaidīga un apveltīta ar daudziem talantiem: tautisko leļļu šūšana, toršu cepšana, jaunu recepšu izdomāšana, profesionāli šuva kažokus, kopa skaistu puķu dārzu utt. Viņas skaidrā, noteiktā valoda, loģiskie spriedumi pārsteidza katru, kas zināja viņas patieso vecumu.

Lai arī studiju un darba gados bija ļoti aizņemta, Vandai vēl atlika laiks un sirds degsme ne tikai pievērsties jaunas korporācijas dibināšanai, bet arī turpināt par to interesēties un aktīvi piedalīties Imerias dzīvē.

CV

Dzimšanas dati

1987.gada 9.novembris (Jelgava) – 1994. gada 17.septembris (Tohsrivera)

Izglītība

1915.g.-1917.g Pēterburga, Gatcinskas meiteņu privātģimnāzija. · 1918.g. Tērbatas  universitātes Medicīnas fakultāte · 1919.g. ārstniecības nodaļa Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātē. · 1920.-1926.g.  zobārstniecības nodaļa LU

Amati s!k! Imeria

Pirmā prezidija sekretāre · Tiesas Komāna  sastādītāja · Internās tiesas  locekle · 1928.gadā kļūst  par viena no flistru biedrības dibinātājam un ilggadīgu valdes locekli ·No 1930.gada Starptautiskās flistru savienības locekle

Vera Ceimere Dālberga
Vera Dālberga (Ceimere) – nedziedināmas slimības upuris. Viņa pēdējo dzīvības gadu pavadīja gultā, bet līdz pēdējam brīdim ar lielu interesi un mīlestību sekoja Imerias gaitām.
Fil!dib! Vera Dālberga dzimusi 1902. gada 23.jūnijā Rīgā kā Vera Ceimere. Diemžēl nav ziņu par vecākiem, jo dzimšanas zīme kopā ar citiem dokumentiem evakuēta uz Krieviju. Par savu studiju virzienu atšķirībā no citām s!k! Imeria dibinātājām Fil!dib! V. Ceimere izvēlējusies filoloģiju un filozofiju. Jau studiju laikā 1925.gada janvārī Fil!dib! V. Ceimere saslima, tomēr tas nespēja viņu uz ilgu laiku atturēt no darbības Imeriā – jau 17.februārī viņa nolasīja konventā referātu „Bārenīte latviešu tautas dziesmās”. Pavasarī Fil!dib! V. Ceimere jau atkal aktīvi darbojās konventā un tika ievēlēta par literārās komisijas locekli. Rudenī kopā ar s/l literārās komisijas priekšsēdi Fil!dib! Margrietu Krimbergu izstrādāja literāro vakaru statūtus. Diemžēl slimība neatkāpās pilnībā, un 1925.gada 3.decembrī konvents saņēma taut! V. Ceimeres iesniegumu, kurā tiek lūgts viņu atbrīvot no amata pildīšanas slimības dēļ un ieskaitīt pasīvo tautiešu statusā. Arī 1926.gada 8.martā konvents saņēma lūgumu atbrīvot taut! V. Dālbergu no konventiem un literārajiem vakariem slimības dēļ.
1926.gada 17.septembrī imerietes V. Ceimeres dzīvē sākās jauns un skaists posms – laulības ar Artūru Dālbergu, Latvijas armijas virsnieku. Pēc laulībām Fil!dib! V. Dālberga pārcēlās uz dzīvi Mežaparkā.
7.coeta fil! Mirdzas Ozoliņas-Kalniņas atmiņas par Fil!dib! V. Dālbergu:
„Otra dibinātāja, kura spilgti palikusi  manā atmiņā, ir Vera Ceimers-Dālbergs. Pretēji Mildai (Kalniņa-Veiss), viņa konventā nebija vairs aktīva, jo ļaunā slimība arvien vairāk pieņēmās, bet Vera līdzinājās trauslai orhidejai, kura apbūra ar savu skaistumu. Iepazinos ar viņu viņas mājās Mežaparkā, kad aiznesu citāciju. Tad arī redzēju, cik liela interese Verai bija par konventa dzīvi un cik liela nožēla, ka tajā nevarēja piedalīties. Visi jautājumi un interese par atbildēm izpauda patiku, lai neteiktu, mīlestību, pret Imerias dzīvi un notikumiem.
Kad imerietes kādā 1932.gada jūlija dienā posās citas com! kāzām, saņēmām ziņu, ka Veras sirds 3.jūlijā plkst. 20.30 stājusi pukstēt. Mūsu konventa dzīvoklī, Pulkveža Brieža ielā, jautro kāzu dziesmu vietā, stāvējām goda sardzē pie Veras zārka. Ikviena no mums jutām, ka esam zaudējušas kaut ko skaistu”.

Fil!dib! Vera Ceimere-Dālbergs guldīta I Meža kapos, kur gadu no gada 18.novembrī imerietes nāk godināt viņas piemiņu.

CV

Dzimšanas dati

1902.gada 23.jūnijs (Rīga) – 1932.gada 3.jūlijs (Rīga)

Izglītība

1921. g. –  M. Bekker neoģimnāzija · 1922./1923. m.g. un 1923./24. m.g. – I sem. brīvklausītāja LU filoloģijas-filozofjas fakultātes romāņu-germāņu nodaļā · 1924.g. 21.01 uzņemta studējošo skaitā LU filoloģijas-filozofjas fakultātes romāņu-germāņu nodaļā

Amati s!k! Imeria

31.10.1924.gads  – pirmais literārais maģistrs · 1925. gada 7.maijā tiek ievēlēta par literārās komisijas locekli · 1925.gada 22. IX – zinātniski literārās komisijas priekšsēdes biedre · 1926. gada rudens semestrī – internās goda tiesas locekle

Irma Jansone Jegere Dālberga
Fil!dib! Irma Jansone Dālberga  dzimusi Rīgā 1901.gada 31.maijā. Kristīta Sv.Ģertrūdes baznīcā. Fil!dib! I. Jansone kopā ar Fil!dib! Margrietu Krimbergu Brūveli sagatavoja pirmo Komāna projektu. Imerias pastāvēšanas laikā gan Latvijā, gan Portlandē bijusi aktīva, ieņemot vairākus konventā nozīmīgus amatus – bijusi s/l viceseniore, pagaidu sekretāre un kantmaģistre, kā arī s/l audzinātāja un Pirmās Internās Tiesa locekle.
1925.gada 8.janvārī Fil!dib! I. Jansone bija tā, kas ierosināja sasaukt pilnsapulci, lai spriestu par jaunizveidotās s!k! Imeria goda flistriem.
1925.gada 28.aprīlī Fil!dib! I. Jansone nolasīja referātu „Senlatviešu kāzu ierašas”.
Bija laulāta ar Dālberga kungu.
Laulībā 1934.gadā piedzima dēls Alvis Dālbergs. Tāpat kā daudzas imerietes, arī Fil!dib! I. Dalberga 1944.gadā uzsāka bēgļu gaitas uz Vāciju. Pēc tam izceļoja uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
Savu dzīvi no jauna iekārtoja Portlandē, Oregonā.
CV
Dzimšanas dati
1901. gada 31.maijs (Rīga) – 1984.gada 5.oktobris (Losandželosa, ASV)
Izglītība
1920.g. Rīgā beigusi  O.N. Ļišinas vidusskolā pilnu kursu · 1921.g. septembrī  matrikulēta LU Ķīmijas fakultātē, Farmācijas nodaļā · 1930.g. janvārī  piešķirts farmācijas kandidāta grāds · 1928.g. LU Studentu padomes locekle
Amati s!k! Imeria
· 1924.g. – pagaidu sekretāre un pagaidu mag! cantandi · 1925.g. abus  semestrus – sekr! · 1926.g. pavasara sem. – vicesen! · 1927.g. – audzinātāja 5. coetam · 1928.g.- audzinātāja 7. coetam · Pirmās Internās  Tiesas locekle goda tiesas locekle
Veronika Embrika Ullis
Fil!dib! Veronika Embrika dzimusi  1903.gada 26.maijā Bauskas apriņķī. Tēvs Gustavs Embriks bijis skolotājs un ierēdnis Muitas departamentā, māte – Fanija Embrika (dzimusi Baumanis).
Kā vairums s!k! Imeria dibinātāju, studējusi LU Medicīnas fakultātē un specializējusies zobārstniecībā. Studiju laikā satikusi savas domu biedres, kas nolēma dibināt jaunu studenšu korporāciju – Imeria. Fil!dib! V. Embrika Ullis aktīvi iesaistījās Imerias dzīvē, 1.prezidijā pildot sekretāres palīdzes, kantu maģistra, literārās komisijas locekles, sekretāres un viceseniores pienākumus. Vēl saglabājies ar Fil!dib! Veronikas Embrikas roku rakstīts Imerias svinīgais solījums, kas datēts ar 1924.gada 19.novembri. 1925.gada 22.septembrī lasījusi referātu „Komponists F.Lists”.
Pēc studiju beigšanas, 1927.gadā Veronika sāk strādāt par zobārsti Rīgas Pārdaugavas kopējā slimo kasē. Tur Veronika nostrādājusi 4 gadus.
Studiju gados daudz ceļojusi. Vēl tagad meitai Astrīdai (fill! Astrīdai Rocēnai) par piemiņu saglabājušās mazas koka figūriņas, kas atvestas no Čehijas.
1934.gada 28.maijā Fil!dib! V. Embrika Ullis ieguva ārsta grādu zobu slimībās. Pēc ārsta grāda iegūšanas turpinājusi strādāt savā specialitātē Rīgas centrālā kopējā slimokasē, Rīgas mājkalpotāju slimokasē un atvēra savu privātpraksi (sākumā Kalpaka bulvārī 10, vēlāk Vecpils ielā 1).
1937.gada 7.maijā Veronika salaulājās ar Jāni Ulli, zvērinātu advokātu un akadēmiskās vienības „Austrums” locekli. Laulībā 1940.gadā piedzimusi meita Astrīda (imeriete, Atmodas coets) un 1943.gadā – dēls Andrejs. 1942.gadā k! Lettonia C!Q! Veronika piedalījusies pēdējā Imerias rudens komeršā, kas vēl pirms lielā emigrācijas un izsūtījuma viļņa kopā sasauca visas tobrīd Rīgā esošās imerietes.

Karš pārtrauca mierīgo dzīves ritējumu. 1944.–1945.gadā ģimene bija spiesta doties bēgļu gaitās uz Kurzemi. Pēc kara Fil!dib! Veronika Embrika Ullis no 1945. līdz 1966.gadam strādāja Rīgas pilsētas 11.poliklīnikā un bērnu stomatoloģiskajā poliklīnikā.

Padomju okupācijas gados uzturējusi dzīvu saikni ar Latvijā dzīvojošajām imerietēm, tiekoties vārda un dzimšanas dienu svinībās, kā arī Imerias dibināšanas svētkos.
Fil! Elgas Lielmežas atmiņas:
„Pie otrās Rīgā dzīvojošās dibinātājas Veras Embrikas-Ullis gājām uz komeršiem. Vera mūs sirsnīgi uzņēma un mūsu sarunu tematika allaž bija: sākot ar sadzīvi un beidzot ar mākslu. Vera bija liela mūziķe, sevišķi, operas cienītāja. Tikko bija parādījies jauns dziedonis Aleksandrs Poļakovs. Saprotams, ka mēs visas par viņu jūsmojām”.
Diemžēl Fill!dib! Veronika Embrika Ullis pat nesagaidīja Latvijas Atmodas pirmās vēsmas un savas acis uz visiem laikiem aizvēra 1981.gada 3.martā. Guldīta I Meža kapos, kur gadu no gada 18.novembrī imerietes nāk godināt viņas piemiņu.
CV
Dzimšanas dati
1903.gada 26.maijs (Bauskas apriņķis) – 1981.gada 3.marts (Rīga)
Izglītība
1921. g. Rīgas pils.  2. ģimnāzija · 1921./1922. m.g.  Valodu institūtā latīņu valodas kurss · no 1922.gada LU  Medicīnas fakultātes Zobārstniecības nodaļas studente · 1934. gada 28.maijā  iegūts ārsta grāds zobu slimībās
Amati s!k! Imeria
1924. gada  31.oktobrī sekretāres palīdze pirmajā prezidijā · 1924./1925. m.g.  II semestrī magister cantandi · 1925./1926. m.g.  magister cantandi, literārās komisijas locekle · 1926./1927. m.g.  sekretāre · 1927./1928. m.g.  viceseniore
Anna Kalniņa
„Fil!dib! Anna Kalniņa (konventā saukta par Aņu) visu mūžu turējusi sirsnīgu rūpi par Imeriu, bijusi
tai garīgs balsts un padomdevēja, neaizmirstama tām, ar kurām tai bijusi tuvāka saskare. Vienmēr
sasniedzama – ar domu, darbu un sirdi”
Fil!dib! Anna Kalniņa dzimusi 1900. gada 4. aprīlī Rīgā Jāņa un Marijas Kalniņu ģimenē. Tā paša gada 4.maijā kristīta Ģertrūdes baznīcā kā Anna Alida Liza. Beigusi Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti, specializējusies bērnu slimībās un zīdaiņu kopšanā. Brīvās Latvijas laikā vadījusi Liepājas Zīdaiņu namu.
1944. gada rudenī kopā ar savu māti un audžudēlu Antonu Švarcu uzsākusi bēgļu gaitas Vācijā. No Vācijas 1950. gada vasarā viņa tālāk devās uz ASV, uz Čikāgu, kur ilgus gadus strādāja St.Vincenta bērnu namā. Ieceļojot Amerikā, Fil!dib! Anna Kalniņa aktīvi piedalījās Čikāgas kopas izveidē un kļuva par pirmo kopas sen! 1952.gadā, lai arī tam pretojās, jo uzskatīja, ka jādod vieta jaunākām imerietēm.
1967. gadā devās pensijā un pārcēlās uz dzīvi Kalifornijā, kur tajā laikā dzīvoja viņas audžudēla ģimene. Tur, jau krietnā vecumā (pēc 90 gadu sasniegšanas), Fil!dib! Anna Kalniņa aizgājusi mūžībā. Iekrātā bēru nauda ziedota Imeriai. Tā izmantota vapeņa izgatavošanai.
Fil!dib! Anna Kalniņa ļoti mīlējusi mūziku un izmantojusi katru izdevību, lai apmeklētu kādu koncertu. Viņai patika skaisti un eleganti ģērbties, tādējādi esot par piemēru katrai imerietei. Visu savu dzīvi bijusi neuzkrītoši eleganta un priekšzīmīga savā ārējā izskatā, tāpat kā tas atspoguļojās viņas darbos un attiecībās ar cilvēkiem.
Fil! dib! Annas Kalniņas vārdi, ko viņa teikusi 1956.gadā prezidējot, atspoguļo s!k! Imeria dibinātājas lielo patriotismu un cieņu pret latvisko: „… Ja Visuvarenais likteņa lēmējs mūs izvadījis brīvībā, tad mums kā īstenām latvietēm un patiesām imerietēm ir svēts pienākums turēt gaišas un skaidras domas, mūsu brūni-zili-zelta krāsas un mūsu devīzes „Tautietei – zinātnei!” un „Viena par visām, visas par vienu! ”.
Urna ar viņas pelniem apglabāta Meža kapos.
CV
Dzimšanas dati
1900.gada 4. aprīlis (Rīga) – 1994.gada 4.janvāris (Losandže- losā, ASV)
Izglītība
1920.gadā Rīgā  beigusi O.N. Ļišinas vidusskolā pilnu kursu · 1920.gada novembrī  imatrikulēta LU Medicīnas fakultātē · 1926.gada decembrī  viņai piešķirts ārsta grāds
Amati s!k! Imeria
1925.g. abus  semestrus pildīja vicesen! amatu · Pirmās Internās  Tiesas locekle · 1952.g. – Čikāgas  kopas 1. sen! · 1954.g. – Čikāgas  kopas sen! · 1964.g. – Čikāgas  kopas audz! piedalījās Internā Komāna atjaunošanā
Milda Kalniņa Veisa
Milda Veiss ārēji vienmēr bija sakopta, mīlēja skaistas lietas. Visa viņas dzīve bija virzīta tā, lai piepildītu cilvēka sūtību – būt noderīgam sabiedrībai un celt savas tautas godu. Visu mūžu viņa bija devēja, un paliks mums atmiņā ar savu darbu, ar savu gara spēku. Daudziem viņa bija morālais
balsts, gādīguma un krietnuma paraugs.

Fil!dib! Milda Kalniņa-Veisa dzimusi Krimuldas pagasta Kakaru mājās 1899.gada 13.janvārī kā Jāņa un Emīlijas Kalniņu meita četru bērnu ģimenē. Tēva brālis bijis profesors Eduards Kalniņš, Neiroloģijas katedras vadītājs Latvijas Universitātē. Fil!dib! Milda Kalniņa mācījās Pabažu pamatskolā, kur par skolotājiem strādāja viņas onkulis un tante, kuru ģimenē viņa tajā laikā arī dzīvoja. Pēc Pabažu pamatskolas pabeigšanas Milda Kalniņa turpināja mācības Beķeres ģimnāzijā Rīgā, bet tās pārtrauca 1.pasaules karš.

Kalniņu ģimene 1915.gadā pārcēlās uz dzīvi Ukrainā un apmetās pie tēva brāļa Eduarda Kalniņa. Ukrainā Fil!dib! Milda Kalniņa turpināja mācības Jekaterinoslavas guberņas Aleksandrovkas pilsētas sieviešu ģimnāzijā, ko pabeidza 1918.gadā.

1920.gadā Kalniņu ģimene atgriezās Rīgā un Fil!dib! Milda Kalniņa iestājas LU dabaszinātņu fakultātē. 1922.gadā Fil!dib! Milda Kalniņa nolēma mainīt studiju virzienu un pāriet uz Medicīnas fakultāti. Lai studētu, bija nepieciešami līdzekļi, tāpēc bija jāmeklē darbs. Tā kā bija grūtības to atrast, viņa nolēma pēc palīdzības doties pie paša Valsts prezidenta Jāņa Čakstes. Ar Čakstes kundzes palīdzību viņa iekārtojās darbā par mašīnrakstītāju Zemkopības ministrijā un tur dažādos amatos nostrādāja visus studiju gadus līdz 1929. gadam. Tur Fil!dib! Milda Kalniņa sastapa savu nākamo vīru – mērnieku Albertu Veisu. 1931.gada maijā salaulājās ar k! Lettonia com! Albertu Veisu. Jau no 1929.gada Fil!dib! M. Kalniņa-Veisa strādāja Pediatrijas katedrā par subasistenti pie profesora Gartjē un pēc dažiem gadiem kļuva par asistenti.Šo mierīgo, ar nākotnes nodomiem pilno dzīves plūdumu pārtrauca 1941. gada 14. jūnija nakts. Ģimene tika izšķirta un Fil!dib! M. Kalniņa-Veisa kopā ar 12 gadus veco audžudēlu Raimondu tika izsūtīta un nomitināta Tomskas apgabala Vasjuganas ciemā. Mazā meitiņa palika Rīgā pie radiem. Sākumā izsūtījumā Fil!dib! M. Kalniņai-Veisai nācās strādāt par medmāsu, tomēr izsūtījums piedāvāja arī neparastu izredzētību – iespēju posta un ciešanu apstākļos izmantot savas zināšanas, palīdzot gan bērniem, gan pieaugušajiem.

1956.gadā Fil!dib! M. Kalniņa-Veisa atgriezās dzimtenē. Pēc atgriešanās Rīgā no 1957. līdz 1969. gadam Fil!dib! M. Kalniņa-Veisa strādāja Republikāniskajā Bērnu klīniskajā slimnīcā zīdaiņu nodaļā. No 1976.-1977. gadam turpināja darbu Bērnu slimnīcā kā konsultante. Viņai bija divi iespieddarbi līdz 1940. gadam un viens 1959. gadā: “Kolibaciļu infekcijas zīdaiņu vecumā”.Pēc atgriešanās no Sibīrijas Fil!dib! M. Kalniņa-Veisa pulcināja savā mājā, Brīvzemnieka ielā 3 visas imerietes 13. janvārī un 11. maijā (savā dzimšanas un vārda dienā), kā arī 19. novembrī. Tad ciemiņus sagaidīja garš, bagātīgi klāts galds.

CV

Dzimšanas dati

1899.gada 13. janvāris – 1984.gada 23.augusts

Izglītība

1930.gadā absolvēta Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte

Amati s!k! Imeria

1925.g. Revīzijas komisijas locekle · 1927.g. – t/l sekr! · 1928.gada pavasara  un rudens sem.- t/l sen!  · 1930.gada pavasara un rudens sem. – S!P!K! t/l sen! · 1932.-1933.g. – F!S! Prezidija locekle  · 1933.-1934.g. – F!S! Priekšsēdes vietniece · 1937.g. – F!S! valdes locekle  · Ir krāsu māte fil! Valentīnai Vītols

Margrieta Krimberga Brūvele
Marija Ķurzena Ozola
Fil!dib! Marija Ķurzena – Ozola dzimusi 1899.gada 26.decembrī Krievijas pilsētā Odesā jūrnieka tālbraucēja Jāņa Ķurzēna un mātes skolotājas Karolīnes Otīlijas ģimenē.
Pēc pirmā pasaules kara ģimene pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Lai arī Marija jau strādāja par skolotāju Krustpils Varušu divklasīgajā skolā, 1919.gadā viņa iestājās LU Medicīnas fakultātē, kur arī satika
savas domu biedres, nākamās s!k! Imeria dibinātājas.
Paralēli studijām Marija uzsāka savas darba gaitas pie profesora Roberta Krimberga (Imerias goda flistra) kā subasistente Medicīnas fakultātes fzioloģiskās ķīmijas katedrā, kur nostrādāja no 1921.gada 1.februāra līdz 1926.gada 1.novembrim. Pēc tam jaunā medicīnas studente voluntāri sāka strādāt LU bērnu klīnikā zīdaiņu nodaļā, kur nostrādāja no 1926.g.1.februāra līdz 1.novembrim.
Paralēli darbam strādāja pie zinātniskā darba tēmas „Par skarlatīnas diagnozi” (Über die Scharlachdiagnosis). Šajā laikā  (1926. -1929.g.) strādāja arī LU bērnu klīnikā par asistenti prof. E.Gartjē. Kara slimnīcā bijusi ordinātore bērnu slimībās no 1932.gada līdz 1940.gada decembrim.
Kad Kara slimnīcu likvidēja, Fil!dib! M. Ķurzena-Ozola aizgāja pēc pašas lūguma. Strādājusi par Bērnu slimnīcas direktrisi (9.pēc kārtas) laikā no 1941.gada 1.jūlija līdz 1944.gada 26.septembrim.
Papildus aktīvai darbībai Imeriā, darbojusies arī Latvijas Ārstu profesionālajā biedrībā un Latviešu labdarības biedrībā.
Fil!dib! Marija Ķurzena-Ozola bija tā, kas 1924.gada 29.oktobrī konventu lūdza par goda flistri uzaicināt žēlsirdīgo māsu Martu Celmiņu. Šajā pašā reizē viņa ieteica izveidot meiteņu Komānu un ievēlēt Interno tiesu.
1925.gada 10.februārī Fil!dib! M. Ķurzena-Ozola konventā lasīja referātu „Vienībā spēks” jeb korporācija kā organizācijas veids, kas vislabāk atbilst devīzei „Vienībā spēks”. Koreferēja Fil!dib!

Margrieta Krimberga. Referātā tika atspoguļota īsa korporācijas vēsture un tika secināts, ka korporācijas plaukšanas iemesli meklējami galvenokārt organizācijas veidā kā tādā un pa daļai arī mērķos, kādus korporācija sev nosprauž. Fil!dib!

M. Ķurzena-Ozola bijusi literārā vakara koreferāte 1925.gada 31.martā Fil!dib! Annas Kalniņas referātam „Par sievieti no bioloģiskā redzes stāvokļa”.
1925.g., beigusi LU, Fil!dib! Marija Ķurzena lūdza sevi ieskaitīt „Flistrēs”. Ar to Imerias dzīvē parādījs jauna kategorija „Filistre”, kas noveda arī pie
Filistru biedrības dibināšanas 1928.gada 1.februārī.
1928.gada 7.jūlijā Fil!dib! M. Ķurzena Jaunpiebalgā salaulājās ar Pēteri Ozolu, kurš tajā laikā strādāja Rīgā par miertiesnesi. Ģimenē dzimuši divi dēli: Juris (26.07.1931.) un Pēteris (09.12.1933.). Ģimene dzīvojusi Rīgā, bet pēc kara pārcēlušies uz Ventspili, kur 1946.gada 8.janvārī Fil!dib! M. Ķurzena-Ozola tika arestēta un vēlāk notiesāta pēc KPFSR kriminālkodeksa 58-I ”a” panta par Tēvijas nodevību ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem un mantas konfskāciju. Viņu tiesāja Latvijas PSR Iekšlietu Ministrijas karaspēka kara tribunāls. Sodu Fil!dib! M. Ķurzena-Ozola izcieta Krasnojarskas apgabalā p/k 288110 kolonijā Abanū. Latvijā Fil!dib! M. Ķurzena-Ozola neatgriezās. Mirusi izsūtījumā, izciešot absurdo sodu. Pēc dēla Pētera iesnieguma 1995.gada 1.februārī tika reabilitēta.
CV
Dzimšanas dati
1899.gada 26.decembris (Odesa) – 1950. gada 25.novembris (izsūtījumā)
Izglītība
Dvinskas sieviešu ģimnāzija 1915.gadā · Tveras Marijas  sieviešu ģimnāzija 1915./16.g, beigusi ar
zelta medaļu · Maskavā pie Rževskas vidusskolas izturējusi pārbaudījumus vīriešu vidusskolas apmērā 1918.gadā · No 1919.g. augusta
līdz 1925.g 28.decembrim – studente LU medicīnas fakultātē, ļoti sekmīga. 1928.(?)g.18.decembrī piešķirts ārsta grāds ar visām likumā paredzētām tiesībām
Amati s!k! Imeria
1924.g.29.oktobrī/4. decembrī iesaka ievēlēt Interno tiesu. Tiesu pieņem 26.02.25. · 1924.g. pirmā audzinātāja · 1925.g. 7.maijā –  audzinātāja I coetam · 1925.g.rudenī – audzinātāja II coetam
Olga Ozoliņa Erleina Spring
Olga Roze Vanaga Kupče
Ingeborga Veinberga
Erna Vilde