Par mums

Studenšu korporācija Imeria dibināta 1924.gada 19.novembrī Rīgā pie Latvijas Universitātes.

Statūti reģistrēti Rīgas Apgabaltiesā 1924.gada 19.novembrī.

Studenšu korporācija Imeria atjaunota 1990.gada 12.aprīlī pie Latvijas Universitātes. Statūti Tieslietu Ministrijā apstiprināti 1994.gada 18.maijā.


Imerias krāsas

Brūns

Tēvzemes Mīlestība

Zils

Izglītība un Zinātne

Zelts

Sievietes Pienākuma Apziņa


Imerias devīzes

Tautietei – zinātnei.

Viena par visām un visas par vienu.


Imerias misija

Apvienot mūža draudzībā un tradīcijās dažādu paaudžu bijušās un esošās studentes, veicināt un sniegt atbalstu imeriešu personības izaugsmei, mūžizglītībai, sasniegumiem darbā un zinātnē, ar izcilām personībām stiprinot Latvijas valsti.


Dibinātājas

Vanda Gūtiņa Ozola Aizkraukle
Vera Ceimere Dālberga
Vera Dālberga (Ceimere) – nedziedināmas slimības upuris. Viņa pēdējo dzīvības gadu pavadīja gultā, bet līdz pēdējam brīdim ar lielu interesi un mīlestību sekoja Imerias gaitām.
Fil!dib! Vera Dālberga dzimusi 1902. gada 23.jūnijā Rīgā kā Vera Ceimere. Diemžēl nav ziņu par vecākiem, jo dzimšanas zīme kopā ar citiem dokumentiem evakuēta uz Krieviju. Par savu studiju virzienu atšķirībā no citām s!k! Imeria dibinātājām Fil!dib! V. Ceimere izvēlējusies filoloģiju un filozofiju. Jau studiju laikā 1925.gada janvārī Fil!dib! V. Ceimere saslima, tomēr tas nespēja viņu uz ilgu laiku atturēt no darbības Imeriā – jau 17.februārī viņa nolasīja konventā referātu „Bārenīte latviešu tautas dziesmās”. Pavasarī Fil!dib! V. Ceimere jau atkal aktīvi darbojās konventā un tika ievēlēta par literārās komisijas locekli. Rudenī kopā ar s/l literārās komisijas priekšsēdi Fil!dib! Margrietu Krimbergu izstrādāja literāro vakaru statūtus. Diemžēl slimība neatkāpās pilnībā, un 1925.gada 3.decembrī konvents saņēma taut! V. Ceimeres iesniegumu, kurā tiek lūgts viņu atbrīvot no amata pildīšanas slimības dēļ un ieskaitīt pasīvo tautiešu statusā. Arī 1926.gada 8.martā konvents saņēma lūgumu atbrīvot taut! V. Dālbergu no konventiem un literārajiem vakariem slimības dēļ.
1926.gada 17.septembrī imerietes V. Ceimeres dzīvē sākās jauns un skaists posms – laulības ar Artūru Dālbergu, Latvijas armijas virsnieku. Pēc laulībām Fil!dib! V. Dālberga pārcēlās uz dzīvi Mežaparkā.
7.coeta fil! Mirdzas Ozoliņas-Kalniņas atmiņas par Fil!dib! V. Dālbergu:
Otra dibinātāja, kura spilgti palikusi  manā atmiņā, ir Vera Ceimers-Dālbergs. Pretēji Mildai (Kalniņa-Veiss), viņa konventā nebija vairs aktīva, jo ļaunā slimība arvien vairāk pieņēmās, bet Vera līdzinājās trauslai orhidejai, kura apbūra ar savu skaistumu. Iepazinos ar viņu viņas mājās Mežaparkā, kad aiznesu citāciju. Tad arī redzēju, cik liela interese Verai bija par konventa dzīvi un cik liela nožēla, ka tajā nevarēja piedalīties. Visi jautājumi un interese par atbildēm izpauda patiku, lai neteiktu, mīlestību, pret Imerias dzīvi un notikumiem.
Kad imerietes kādā 1932.gada jūlija dienā posās citas com! kāzām, saņēmām ziņu, ka Veras sirds 3.jūlijā plkst. 20.30 stājusi pukstēt. Mūsu konventa dzīvoklī, Pulkveža Brieža ielā, jautro kāzu dziesmu vietā, stāvējām goda sardzē pie Veras zārka. Ikviena no mums jutām, ka esam zaudējušas kaut ko skaistu”.

Fil!dib! Vera Ceimere-Dālbergs guldīta I Meža kapos, kur gadu no gada 18.novembrī imerietes nāk godināt viņas piemiņu.

CV

Dzimšanas dati

1902.gada 23.jūnijs (Rīga) – 1932.gada 3.jūlijs (Rīga)

Izglītība

1921. g. –  M. Bekker neoģimnāzija · 1922./1923. m.g. un 1923./24. m.g. – I sem. brīvklausītāja LU filoloģijas-filozofjas fakultātes romāņu-germāņu nodaļā · 1924.g. 21.01 uzņemta studējošo skaitā LU filoloģijas-filozofjas fakultātes romāņu-germāņu nodaļā

Amati s!k! Imeria

31.10.1924.gads  – pirmais literārais maģistrs · 1925. gada 7.maijā tiek ievēlēta par literārās komisijas locekli · 1925.gada 22. IX – zinātniski literārās komisijas priekšsēdes biedre · 1926. gada rudens semestrī – internās goda tiesas locekle

Irma Jansone Jegere Dālberga
Veronika Embrika Ullis
Anna Kalniņa
Milda Kalniņa Veisa
Milda Veiss ārēji vienmēr bija sakopta, mīlēja skaistas lietas. Visa viņas dzīve bija virzīta tā, lai piepildītu cilvēka sūtību – būt noderīgam sabiedrībai un celt savas tautas godu. Visu mūžu viņa bija devēja, un paliks mums atmiņā ar savu darbu, ar savu gara spēku. Daudziem viņa bija morālais
balsts, gādīguma un krietnuma paraugs.

Fil!dib! Milda Kalniņa-Veisa dzimusi Krimuldas pagasta Kakaru mājās 1899.gada 13.janvārī kā Jāņa un Emīlijas Kalniņu meita četru bērnu ģimenē. Tēva brālis bijis profesors Eduards Kalniņš, Neiroloģijas katedras vadītājs Latvijas Universitātē. Fil!dib! Milda Kalniņa mācījās Pabažu pamatskolā, kur par skolotājiem strādāja viņas onkulis un tante, kuru ģimenē viņa tajā laikā arī dzīvoja. Pēc Pabažu pamatskolas pabeigšanas Milda Kalniņa turpināja mācības Beķeres ģimnāzijā Rīgā, bet tās pārtrauca 1.pasaules karš.

Kalniņu ģimene 1915.gadā pārcēlās uz dzīvi Ukrainā un apmetās pie tēva brāļa Eduarda Kalniņa. Ukrainā Fil!dib! Milda Kalniņa turpināja mācības Jekaterinoslavas guberņas Aleksandrovkas pilsētas sieviešu ģimnāzijā, ko pabeidza 1918.gadā.

1920.gadā Kalniņu ģimene atgriezās Rīgā un Fil!dib! Milda Kalniņa iestājas LU dabaszinātņu fakultātē. 1922.gadā Fil!dib! Milda Kalniņa nolēma mainīt studiju virzienu un pāriet uz Medicīnas fakultāti. Lai studētu, bija nepieciešami līdzekļi, tāpēc bija jāmeklē darbs. Tā kā bija grūtības to atrast, viņa nolēma pēc palīdzības doties pie paša Valsts prezidenta Jāņa Čakstes. Ar Čakstes kundzes palīdzību viņa iekārtojās darbā par mašīnrakstītāju Zemkopības ministrijā un tur dažādos amatos nostrādāja visus studiju gadus līdz 1929. gadam. Tur Fil!dib! Milda Kalniņa sastapa savu nākamo vīru – mērnieku Albertu Veisu. 1931.gada maijā salaulājās ar k! Lettonia com! Albertu Veisu. Jau no 1929.gada Fil!dib! M. Kalniņa-Veisa strādāja Pediatrijas katedrā par subasistenti pie profesora Gartjē un pēc dažiem gadiem kļuva par asistenti.Šo mierīgo, ar nākotnes nodomiem pilno dzīves plūdumu pārtrauca 1941. gada 14. jūnija nakts. Ģimene tika izšķirta un Fil!dib! M. Kalniņa-Veisa kopā ar 12 gadus veco audžudēlu Raimondu tika izsūtīta un nomitināta Tomskas apgabala Vasjuganas ciemā. Mazā meitiņa palika Rīgā pie radiem. Sākumā izsūtījumā Fil!dib! M. Kalniņai-Veisai nācās strādāt par medmāsu, tomēr izsūtījums piedāvāja arī neparastu izredzētību – iespēju posta un ciešanu apstākļos izmantot savas zināšanas, palīdzot gan bērniem, gan pieaugušajiem.

1956.gadā Fil!dib! M. Kalniņa-Veisa atgriezās dzimtenē. Pēc atgriešanās Rīgā no 1957. līdz 1969. gadam Fil!dib! M. Kalniņa-Veisa strādāja Republikāniskajā Bērnu klīniskajā slimnīcā zīdaiņu nodaļā. No 1976.-1977. gadam turpināja darbu Bērnu slimnīcā kā konsultante. Viņai bija divi iespieddarbi līdz 1940. gadam un viens 1959. gadā: “Kolibaciļu infekcijas zīdaiņu vecumā”.Pēc atgriešanās no Sibīrijas Fil!dib! M. Kalniņa-Veisa pulcināja savā mājā, Brīvzemnieka ielā 3 visas imerietes 13. janvārī un 11. maijā (savā dzimšanas un vārda dienā), kā arī 19. novembrī. Tad ciemiņus sagaidīja garš, bagātīgi klāts galds.

 

CV

Dzimšanas dati

1899.gada 13. janvāris – 1984.gada 23.augusts

 

Izglītība

1930.gadā absolvēta Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte

 

Amati s!k! Imeria

1925.g. Revīzijas komisijas locekle · 1927.g. – t/l sekr! · 1928.gada pavasara  un rudens sem.- t/l sen!  · 1930.gada pavasara un rudens sem. – S!P!K! t/l sen! · 1932.-1933.g. – F!S! Prezidija locekle  · 1933.-1934.g. – F!S! Priekšsēdes vietniece · 1937.g. – F!S! valdes locekle  · Ir krāsu māte fil! Valentīnai Vītols

Margrieta Krimberga Brūvele
Marija Ķurzena Ozola
Olga Ozoliņa Erleina Spring
Olga Roze Vanaga Kupče
Ingeborga Veinberga
Erna Vilde